Nometinājumā

Nometinājumā
Sākot no 20. gs. 20. gadu sākuma, PSRS notika iedzīvotāju piespiedu pārvietošana, kas plašākus apmērus sasniedza 20. gs. 30. un 40. gados.

20. gs. 20. gadu beigās un 30. gados PSRS veica zemniecības turīgākās daļas ("kulaku") pārvietošanu uz Krievijas ziemeļu rajoniem, Sibīriju un Tālajiem Austrumiem. 30. gadu otrajā pusē notika dažādu etnisko grupu – poļu un vācu tautības iedzīvotāju – deportēšana no PSRS pierobežas apgabaliem. 1940. gadā plašas deportācijas notika PSRS rietumdaļā, 1941. gadā – Moldāvijā, Baltkrievijā un okupētajās Baltijas valstīs.

Otrā pasaules kara laikā deportēja dažādas tautības: Pievolgas vāciešus, somus, grieķus, karačajus, kalmikus, čečenus, ingušus, Krimas tatārus, bulgārus, Meshetijas turkus, kurdus u.c. No 1946. līdz 1952. gadam turpinājās arī Baltijas iedzīvotāju deportācija uz PSRS attālajiem rajoniem.

Pēc krievu vēsturnieku datiem, no 20. gs. 20. gadiem līdz 1952. gadam PSRS deportēja vairāk nekā 6 miljonus cilvēku. 1941., 1949.–1953. gadā padomju okupācijas režīms no Latvijas deportēja ap 60 000 cilvēku. 1941. gada jūnijā izsūtīja 15 443 Latvijas iedzīvotājus, no kuriem vairāk nekā 5 000 arestēja un ieslodzīja nometnēs. 1949. gada martā deportēja 44 271 cilvēku. Pēc 1949. gada marta vēl izsūtīja 513 cilvēkus.