Bojāgājušie

Bojāgājušie
Ieslodzījumā Gulaga nometnēs un nometinājumā cilvēki atradās ilgstošos dzīvību apdraudošos apstākļos. Tos izraisīja klimats, bads, smagais darbs, beztiesiskais stāvoklis, morālie un fiziskie pazemojumi. Arī nometinājumā bargā klimata, smagā darba, bada, slikto sadzīves apstākļu un to izraisīto slimību dēļ daudzi izsūtītie aizgāja bojā.

Daži izsūtītie – visvairāk zīdaiņi – mira jau deportāciju vagonos bada un slimību dēļ. Cietumos nāvi izraisīja fiziskās pratināšanas, bet cietuma ārsti par nāves cēloni uzrakstīja sirds darbības apstāšanos. Gulaga nometnēs ieslodzītie mira bada nāvē un cieta no uztura un vitamīnu trūkuma izraisītām slimībām, piemēram, cingas, pelagras, aizgāja bojā no tuberkulozes, plaušu karsoņa un apsaldējumiem. Nometnēs mirušo ķermeņus nereti sameta neizmantojamās raktuvēs vai apglabāja masu kapos. Tikai labākajos gadījumos ieslodzīto apbedījumu vietu apzīmēja ar ieslodzītā numuru.

No 1941. gadā deportētajiem gāja bojā 6 081 cilvēks – ieslodzījumā nošauti 700 un miris 3 441 arestētais, nometinājumā gāja bojā 1 940 deportēto. No 1949. gadā deportētajiem nometinājumā miris 5 231 cilvēks.

Latvijas un PSRS cietumos nošauto un nometnēs mirušo arestēto Latvijas iedzīvotāju skaits nav zināms, tāpat kā neiespējami skaitļos izteikt badā mirušos, nosalušos un bezvēsts pazudušos.