Garīgā pretošanās

Garīgā pretošanās

Pretestību padomju varai pēckara gados visaktīvāk pauda jaunatne, kas pamatizglītību bija ieguvusi neatkarīgajā Latvijas Republikā. Daļa jauniešu savu attieksmi pauda, izvairoties no iesaistīšanās padomju propagandas aktivitātēs un jauniešu komunistiskajās organizācijās. Aktīvākie veidoja pretestības pulciņus mācību iestādēs vai darbojās individuāli. Viņu ideāls bija neatkarīga Latvija. Pretošanās grupas bija lielā daļā Latvijas vidusskolu, kā arī citās mācību iestādēs. Jaunieši izgatavoja un izplatīja skrejlapas, uzsaukumus un avīzes. Latvijas Republikas dibināšanas dienā 18. novembrī un Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma gadskārtā 15. maijā daudzviet uzvilka nacionālos sarkanbaltsarkanos karogus.

Vairākas jauniešu grupas lauku rajonos uzturēja arī sakarus un atbalstīja nacionālos partizānus – vāca viņiem ieročus, medikamentus, ziņoja par gaidāmiem pasākumiem pret mežabrāļiem vai to atbalstītājiem.

Valsts drošības iestādes lielu daļu jauniešu pretestības grupu atklāja un dalībniekus apcietināja. Piespriestie soda mēri svārstījās no pieciem līdz 25 gadiem ieslodzījumā, taču atsevišķos gadījumos piesprieda augstāko soda mēru – nošaušanu. Jauniešu pretestība būtiski nekavēja padomju varas nostiprināšanos, tomēr tā uzturēja dzīvu Latvijas neatkarības ideju.

Radošā dzīve pēckara gados bija pilnībā pakļauta padomju ideoloģijai. Literātiem, māksliniekiem, augstskolu mācībspēkiem un skolotājiem bija jāslavina komunistiskais režīms. Latvijas neatkarības laika literatūra un humanitāro zinātņu sasniegumi, kā arī liela daļa pasaules literatūras klasikas bija aizliegta kā padomju ideoloģijai neatbilstoša. Komunistiskā partija ne tikai noteica vadlīnijas mākslā, mūzikā un zinātnē, bet arī ar cenzūras palīdzību kontrolēja, lai neviens tās nepārkāptu.

Lai iebiedētu radošo inteliģenci, 1951. gadā padomju drošības iestādes sarīkoja paraugprāvu safabricētā ”franču grupas” lietā. Arestēja 13 intelektuāļus, kurus nodēvēja par ”buržuāziskiem nacionālistiem”, un apsūdzēja viņus par nelegālām sapulcēm, aizliegtas franču grāmatas tulkošanu un izplatīšanu. Sevišķā apspriede Maskavā viņiem aizmuguriski piesprieda no 7 līdz 25 gadu ilgu ieslodzījumu.