Komunistiskā propaganda

Komunistiskā propaganda
Padomju okupācijas režīms ar propagandas palīdzību centās piespiest sabiedrību pieņemt komunistiskos ideālus. Propaganda bija visur – presē, mākslā, zinātnē un izglītībā. Tā bija arī neatņemama vides sastāvdaļa darbavietās, uz ielas, kultūras, izglītības un pat medicīnas iestādēs. Staļina varas gados propagandas centrā bija glorificēts Staļina – Vadoņa – tēls. Citas populārākās tēmas bija Komunistiskās partijas vadošā loma, padomju tautu draudzība, PSRS militārā varenība un sociālistiskās iekārtas pārākums pār kapitālismu.

Literatūra, māksla, izglītība, humanitārās zinātnes un it sevišķi vēsture bija daļa no komunistiskās propagandas. Lai ideoloģijas pārsātinātā informācija nonāktu pie ikviena cilvēka, tika gatavoti īpaši propagandisti un aģitatori, kuri uzrunāja masas. Viņi lasīja lekcijas darbavietās un citviet, bet pirms vēlēšanām – pat apmeklēja cilvēkus mājās.

Īpaši uzstājīgi padomju ideālus centās iedvest bērnos un jauniešos, jo uzskatīja, ka īsta padomju patriota – komunisma cēlāja – veidošana jāsāk no agras bērnības. Bērnudārzus un skolas dekorēja ar sarkanajiem karogiem, saukļiem un Komunistiskās partijas vadītāju portretiem, bērni dziesmās un dzejoļos slavēja komunistiskos vadoņus un valsts iekārtu. Ar dažādu nodarbību palīdzību jauniešos audzināja padomju patriotismu, kolektīvismu un komunistiskās ideoloģijas dogmas. Īpašu vietu politiskajā audzināšanā Komunistiskā partija ierādīja bērnu un jauniešu organizācijām – oktobrēniem, pionieriem un komjaunatnei. Lai gan pēckara gados tās vēl neaptvēra visu jauno paaudzi, to dalībnieku skaits ar katru gadu tika palielināts.