Otrā pasaules kara beigas

Otrā pasaules kara beigas
Otrais pasaules karš beidzās ar Vācijas sakāvi 1945. gada 8. maijā un Japānas kapitulāciju 2. septembrī. Kara darbība no 1939. līdz 1945. gadam starp Ass valstīm un Sabiedrotajiem bija prasījusi 70 miljonu civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Vāciju sadalīja četrās – amerikāņu, britu, franču un padomju – okupācijas zonās. No 1945. gada novembra līdz 1946. gada oktobrim norisinājās starptautiskais Nirnbergas tiesas process, kas tiesāja galvenos nacistiskos kara noziedzniekus, taču nesodīti palika uzvarētājvalstu, vispirms jau PSRS, veiktie noziegumi pret cilvēci.

Kara beigas nacistu okupētās Rietumeiropas iedzīvotājiem nozīmēja brīvības atgriešanos, turpretī Austrumeiropa nonāca komunistiskās totalitārās sistēmas varā. Otrā pasaules kara beigas drīz vien izrādījās sākums "aukstajam karam" starp bijušajiem sabiedrotajiem – PSRS un Rietumvalstīm.

Latvijā nacistisko okupāciju nomainīja otrreizējā padomju okupācija, kas Vidzemē un Latgalē sākās jau 1944. gada vasarā–rudenī, bet Kurzemē – pēc 1945. gada 8. maija. Otrā pasaules kara laikā Latvija bija zaudējusi un nebija atguvusi savu valstisko neatkarību, kā arī bija piedzīvojusi ievērojamus kara postījumus un ekonomiskus zaudējumus. Ļoti būtiski bija mainījies Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs. Vāciešu repatriācija pirms kara un ebreju nogalināšana kara laikā bija gandrīz pilnībā iznīcinājusi divas etniskās grupas, kam bija nozīmīga loma Latvijas ekonomikā un kultūrā. Kara, represiju un emigrācijas dēļ pēc kara būtiski bija samazinājies arī latviešu tautības iedzīvotāju skaits.