Karadarbība Latvijā 1941. gada jūnijā un jūlijā

Karadarbība Latvijā 1941. gada jūnijā un jūlijā
1941. gada 22. jūnijā sākās Vācijas–PSRS karš. Sarkanā armija nespēja izrādīt nopietnu pretestību vācu karaspēkam Baltijas telpā. Abas karojošās puses aicināja Latvijas iedzīvotājus atbalstīt cīņu pret pretinieku. PSRS izsludinātā mobilizācija Latvijas teritorijā nemaz netika uzsākta. 24. teritoriālais strēlnieku korpuss, kurā pēc padomju okupācijas varas veiktajām represijām un demobilizācijas bija palicis mazāk nekā 3000 latviešu, pamazām izira, tomēr daļa tā karavīru iesaistījās kaujās Latvijas–Krievijas robežas tuvumā. Sarkanās armijas haotiskās bēgšanas laikā, nejuzdamies piederīgi Padomju Savienībai, daudzi karavīri dezertēja vai padevās gūstā. Padomju karaspēkam strauji atkāpjoties, dažādu iemeslu dēļ tam līdzi devās arī vairāki desmiti tūkstoši Latvijas pilsoņu.

Savukārt Vācijas bruņoto spēku sastāvā kā sakaru un sevišķu uzdevumu virsnieki bija iesaistīti arī vairāki latviešu virsnieki, kas jau 1941. gada 1. maijā Marienburgā vācu drošības iestāžu kontrolē bija izveidojuši Latvju kareivju nacionālo savienību, kuras mērķis bija sekmēt Latvijas atbrīvošanu.

Pēc vairāku dienu cīņām pie Liepājas un Daugavpils vācu karaspēks 1. jūlijā ienāca Rīgā un 8. jūlijā ieņēma visu Latvijas teritoriju. Kaut arī kara darbība nebija ilga, gāja bojā civiliedzīvotāji, radās būtiski materiāli zaudējumi un kara postījumi.