Aresti

Aresti
Padomju okupācijas režīms Latvijā radīja dedzīgu ienaidnieku meklēšanas un vispārēju baiļu atmosfēru. Cilvēki vienkārši pazuda. Apkarojot reālus un iedomātus režīma ienaidniekus, tika arestēti tik daudz cilvēku, ka cietumi bija pārpildīti.

Padomju represīvo iestāžu attīstītās pratināšanu metodes bieži vien panāca apcietināto atzīšanos visos inkriminētajos noziegumos. Arestētos slodzīja gan skapja izmēra vieninieku kamerās, gan cilvēku pārblīvētās kopējās kamerās. Ieslodzītos mocīja slāpes, bads, svaiga gaisa trūkums. Pratināšanu laikā iebiedēšana un draudi mijās ar apcietinātā fizisku mocīšanu. Tomēr, kā vēlāk liecināja izdzīvojušie, visļaunākā bijusi pilnīga bezspēcības apziņa un neziņa par tālāko likteni. Arestētie Latvijas pavalstnieki, kuri iepriekšējos divdesmit gadus varēja rēķināties ar taisnīgu tiesu, pēkšņi zaudēja jebkādu juridisko aizsardzību un elementāras cilvēktiesības.