Kas un kā pretojās?

Kas un kā pretojās?
1940.–1941. gadā Latvijā izveidojās vairākas pretošanās organizācijas, kas izdeva nelegālus uzsaukumus, sabotēja okupācijas varas rīkojumus un gatavojās bruņotai cīņai par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Lielākās no tām bija "Jaunlatvieši", "Latviešu Nacionālais leģions", "Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai" un "Tēvijas sargi".

Pretošanās kustībā aktīvi iesaistījās jaunieši. Viņi veidoja nelegālas grupas, kas organizēja sanāksmes un izgatavoja pretpadomju skrejlapas. 1941. gada 13. maijā notika kopīga organizēta akcija, kad vienlaikus Rīgā, Jelgavā, Cēsīs, Bauskā un citās pilsētās skolēni izplatīja ap 5000 pretpadomju uzsaukumu. Par pretpadomju darbību uzskatīja arī patriotisko dziesmu dziedāšanu un Latvijas valsts svētku atzīmēšanu.

Neapmierinātību ar jauno režīmu Latvijas iedzīvotāji izteica arī 1941. gada 12. janvāra PSRS Augstākās Padomes vēlēšanās. Piedalīšanās tajās bija obligāta, bet nepiedalīšanās draudēja ar ierindošanu "pretpadomju elementos" un neizbēgamām represijām. Tomēr bija cilvēki, kas tajās nepiedalījās vispār vai arī vēlēšanu iecirkņos svītroja un ar pretpadomju saukļiem aprakstīja vēlēšanu biļetenus.

Nelegālās darbības pieredzes trūkuma un padomju drošības iestāžu metožu efektivitātes dēļ lielāko daļu pretošanās kustības dalībnieku apcietināja un sodīja ar nāvi vai vairākiem gadiem ieslodzījuma nometnēs attālos PSRS rajonos. Ieslodzījumā spēja izdzīvot un varēja atgriezties Latvijā tikai nedaudzi. Tomēr pretošanās kustība parādīja tautas nacionālo nostāju un noraidošo attieksmi pret Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā un veicināja padomju okupācijas varas sabrukumu Vācijas–PSRS kara sākumā.