Pirmā masveida deportācija

Pirmā masveida deportācija
Padomju terors kulmināciju Latvijā sasniedza 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju, kad notika masveidīga un vardarbīga deportācija. Uz PSRS aizveda 15 443 Latvijas iedzīvotājus – vīriešus, sievietes un bērnus. Aresta un izsūtīšanas pamats bija sociālais stāvoklis, aktīva dalība politiskās vai sabiedriskās organizācijās; turklāt deportēja ne tikai nevēlamo personu jeb "tautas ienaidnieku", bet arī tā ģimenes locekļus. Liela deportāciju akcija notika armijas nometnē Litenē, kur dažus arestējamos nogalināja, bet pārējos – vismaz 430 karavīrus un virsniekus – deportēja.

Kopā no 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem bojā gāja apmēram 40%. Vairāki desmiti deportēto nomira jau ceļā. Vismazākās izredzes izdzīvot bija nometnēs; tur bojā gāja 65% ieslodzīto, tostarp 700 cilvēkiem izpildīja nāvessodu.