Latvija Otrā pasaules kara sākumā 

Latvija Otrā pasaules kara sākumā <b><br /></b>
Nedēļu pēc Hitlera un Staļina vienošanās – 1939. gada 1. septembrī – ar Vācijas uzbrukumu Polijai sākās Otrais pasaules karš. Latvijas valdība, ko vadīja Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, pasludināja neitralitāti, bet nespēja to nodrošināt ne militārā, ne politiskā ziņā. Jau 5. oktobrī PSRS ar draudiem piespieda Latvijas valdību parakstīt līgumu par 25 000 karavīru liela padomju karaspēka ievešanu, kas gandrīz divas reizes pārsniedza Latvijas armiju.. Kaut arī PSRS solīja neskart valsts iekārtu, Latvija faktiski kļuva par PSRS protektorātu.

Maldīgi cerot vismaz uz ierobežotu suverenitāti un cenšoties neradīt paniku, K. Ulmaņa valdība padomju bāzu izvietošanu skaidroja kā valsts drošības uzlabošanu, tāpēc liela sabiedrības daļa pienācīgi nenovērtēja situācijas draudīgumu.

Pastāvot draudiem de facto zaudēt suverenitāti, Latvija neizmantoja visas iespējas, lai nodrošinātu neatkarības de iure statusa nostiprināšanu. Tomēr 1940. gada 17. maijā Latvijas valdība piešķīra sūtnim Lielbritānijā Kārlim Zariņam ārkārtējas pilnvaras pārstāvēt valsti. Tas palīdzēja saglabāt Latvijas valstiskuma pēctecību un sekmēja neatkarības atjaunošanu.